Mākoņa repatriācija: no AWS vai Azure uz Rīgu

Mākoņa repatriācija nozīmē pārcelt daļu slodžu no publiskā mākoņa, piemēram, AWS vai Azure, uz nomātiem vai saviem serveriem, parasti paredzama rēķina dēļ. Tā reti nozīmē pilnīgu aiziešanu no mākoņa: parasti pārceļ stabilas slodzes, piemēram, datubāzes, ERP un failu serverus, bet svārstīgas, globālas vai uz pārvaldītiem pakalpojumiem balstītas slodzes paliek. Tālāk: kad pārcelšana atmaksājas, kā to izrēķināt kopā ar maksu par izejošo trafiku, kā to veikt soli pa solim un kur der mūsu datu centrs Rīgā. Visas cenas pārbaudītas 2026. gada 27. septembrī un norādītas bez PVN.

Kas ir mākoņa repatriācija un kas tā nav

Ar šo terminu apzīmē jebkuru slodzes pārcelšanu no liela publiskā mākoņa uz infrastruktūru ar fiksētu cenu: nomātiem dedicētajiem serveriem, taviem serveriem, kas izvietoti datu centrā, vai reģionāla pakalpojuma sniedzēja virtuālajiem serveriem. Parasti rezultāts ir hibrīds: datubāze un iekšējās sistēmas strādā uz serveriem ar fiksētu cenu, bet satura piegādes tīkls, e-pasts vai daži pārvaldīti pakalpojumi paliek mākonī. Tāpēc noderīgais jautājums nav, vai mākoni izmantot vispār, bet gan kuras slodzes maksā mākoņa cenu par elastību, ko nekad neizmanto.

Kāpēc uzņēmumi pārceļ slodzes prom no publiskā mākoņa

• Paredzamas mēneša izmaksas. Mākoņa rēķins ir daudzu mērītu pozīciju summa: skaitļošanas stundas, diski, momentuzņēmumi, IP adreses, slodzes līdzsvarotāji, pieprasījumi un trafiks. Mainīgai slodzei tas ir godīgi, bet serverim, kas visu mēnesi strādā vienmērīgi, fiksētu cenu ir vieglāk ieplānot budžetā. Rezervācijas un Savings Plans mākoņa cenu samazina, bet piesaista tevi uz vienu vai trim gadiem un atņem to elastību, kuras dēļ tu uz mākoni devies.
• Maksa par izejošo trafiku. Ienākošā datu plūsma AWS un Azure ir bez maksas, bet par datiem, kas iziet internetā, pēc neliela bezmaksas apjoma jāmaksā par katru gigabaitu. Pakalpojums, kas daudz sūta saviem lietotājiem vai kopē rezerves kopijas uz citu vietu, maksā par katru gigabaitu, savukārt serverim ar fiksētu cenu trafiks parasti ir iekļauts līdz mēneša limitam.
• Datu atrašanās vieta ES. AWS un Azure ir reģioni ES, un tur glabātie dati paliek ES. Tomēr daži uzņēmumi izvēlas pakalpojuma sniedzēju, kas pats ir ES uzņēmums un slēdz līgumu pēc ES tiesībām, vai arī to pieprasa viņu klienti. Atšķirība starp to, kur dati glabājas, un to, kuras valsts likumi attiecas uz pakalpojuma sniedzēju, skaidrota rakstā par ES un ASV mākoņiem un datu atrašanās vietu.
• Stabilu slodžu veiktspēja. Datubāzei vai ERP sistēmai, kas strādā visu dienu, nāk par labu dedicēti kodoli, lokāli diski un paredzama aizture. Mākonis to arī piedāvā, bet tieši lielākās instances un premium diski, kas šo veiktspēju dod, ir vieta, kur rēķins aug. Dedicētajā serverī visa mašīna par fiksētu cenu ir tikai tavā rīcībā.

Kad palikt publiskajā mākonī

Repatriācija nav spriedums mākonim. Atstāj slodzi, kur tā ir, ja:

• slodze ir svārstīga vai sezonāla, un ar saviem serveriem tu visu gadu maksātu par maksimumu, kas ilgst dažas dienas;
• lietotāji ir vairākos kontinentos, un pakalpojumam vajadzīgi reģioni vai edge punkti tuvu katram no tiem;
• lietotne balstās uz pārvaldītiem pakalpojumiem, piemēram, serverless funkcijām, pārvaldītām datubāzēm, rindām vai AI API, un to pārbūve prasītu vairāk inženieru laika, nekā pārcelšana ietaupa;
• projekts ir īss vai eksperimentāls, un tā apjoms vēl nav zināms;
• vēl darbojas rezervācijas vai Savings Plans, jo par tām maksā neatkarīgi no tā, vai slodze pārceļas;
• tava komanda katru dienu strādā šajā mākonī, un par serveriem neviens nerūpējas.

Kā izrēķināt repatriācijas izmaksas

Salīdzini pilnas mēneša izmaksas, nevis virtuālo mašīnu cenas. Mākoņa pusē paņem pēdējos trīs līdz sešus rēķinus un sagrupē katru pozīciju pa slodzēm: skaitļošana, diski un momentuzņēmumi, rezerves kopijas, IP adreses, pārvaldītie pakalpojumi, atbalsta plāns un datu pārsūtīšana. Fiksētās cenas pusē saskaiti servera nomu vai izvietošanas maksu ar elektrību, rezerves kopijas ar kopiju ārpus ēkas, licences, otru interneta līniju, ja birojs tagad ir atkarīgs no datu centra, un administrēšanas stundas. Mūsu piecu gadu izmaksu salīdzinājumā starp biroju, izvietošanu, dedicētajiem serveriem un mākoni šāds aprēķins parādīts ar visiem pieņēmumiem.

Izejošais trafiks: pozīcija, ko viegli palaist garām

Izejošā interneta trafika cenas pēc cenrāža, pārbaudītas 2026. gada 27. septembrī:

Pirmajā līmenī katrs terabaits, kas iziet ārā, maksā ap 90 USD: 1024 GB pa 0.09 USD AWS ir 92.16 USD, bet pa 0.087 USD Azure ir 89.09 USD. Izejošo trafiku ieskaiti divreiz: kā strādājoša pakalpojuma mēneša izmaksas, kas pārceltajām slodzēm pazūd, un kā vienreizējas izmaksas, kad datus kopē ārā.

Atbrīvojumi, aizejot no mākoņa, un ES Datu akts

Abi pakalpojuma sniedzēji pēc pieprasījuma atlaiž vienreizējo izejošā trafika maksu, ja aizej prom. AWS piedāvā bezmaksas datu pārsūtīšanu uz internetu, pārceļoties prom no AWS: vispirms sazinies ar AWS Support, pieprasījumu izvērtē konta līmenī, un pēc apstiprinājuma tev ir 90 dienas, lai pārcelšanu pabeigtu; konts nav jāslēdz. Azure kompensē izejošā trafika maksu klientiem, kas aiziet no Azure: tu atver atbalsta pieprasījumu ar plānoto sākuma datumu un gaidāmo apjomu, un tad tev ir 60 dienas datu pārsūtīšanai vai ilgāk, ja pieprasījumā apraksti grafiku. Pirms kompensācijas pieprasīšanas jāatceļ visi konta Azure abonementi, tāpēc lielākajai daļai klientu daļēja pārcelšana neder.

ES Datu akts, ko piemēro kopš 2025. gada 12. septembra, nosaka juridisku minimumu. Līdz 2027. gada 12. janvārim pakalpojuma sniedzēji par pārslēgšanos un datu izeju drīkst prasīt tikai ar pārslēgšanos saistītās izmaksas, bet no 2027. gada 12. janvāra pārslēgšanās maksas, arī maksa par izejošajiem datiem, tiek atceltas pilnībā. Ne atbrīvojumi, ne Datu akts neattiecas uz to pakalpojumu ikdienas trafiku, kas paliek mākonī, tāpēc hibrīda risinājumā mēneša izejošā trafika maksa paliek tavā salīdzinājumā.

Pārcelšana uz datu centru soli pa solim

1. Inventarizācija. Uzskaiti katru virtuālo mašīnu, datubāzi, krātuves bucket, DNS zonu, sertifikātu, ieplānoto uzdevumu un ārējo integrāciju, katrai norādot apjomu, mēneša izmaksas un atbildīgo.
2. Atkarības. Uzzīmē, kas ar ko sazinās: kura lietotne lasa kuru datubāzi, kurš pakalpojums balstās uz mākoņa rindu, identitātes pakalpojumu vai objektu krātuvi, un kuras tavas IP adreses partneri ir atļāvuši savos ugunsmūros. Tam, kas paliek mākonī, vajadzīgs drošs ceļš līdz tam, kas pārceļas, parasti site-to-site VPN.
3. Mērķis katrai slodzei. Stabili serveri pāriet uz dedicētajiem serveriem vai izvietošanu datu centrā, nelieli pakalpojumi uz VPS. Katru pārvaldīto pakalpojumu vai nu pārbūvē, piemēram, pārvaldītā datubāze kļūst par datubāzes serveri ar replikāciju un rezerves kopijām, vai apzināti atstāj mākonī.
4. Uzbūve un izmēģinājums. Sagatavo serverus, tīklu, ugunsmūri, rezerves kopijas un uzraudzību, atjauno datu kopiju un pārbaudi lietotni, kamēr mākoņa versija turpina apkalpot lietotājus.
5. Datu pārsūtīšana. Vispirms nokopē lielāko daļu, pēc tam uzturi to sinhronu ar datubāzes replikāciju vai atkārtotām inkrementālām failu kopijām, lai beigās atšķirība būtu neliela. Laiku novērtē godīgi: pie stabiliem 500 Mbit/s viens terabaits labākajā gadījumā aizņem ap četrarpus stundām, un caurlaidspēja mākoņa pusē var būt mazāka par tava pieslēguma ātrumu.
6. DNS pārslēgšana. Dienu vai divas iepriekš samazini maināmo ierakstu TTL, piemēram, līdz 300 sekundēm, lai pārslēgšana lietotājus sasniegtu dažās minūtēs. Pārbaudi SPF ierakstus, partneru atļauto adrešu sarakstus un sertifikātus, kuros minētas vecās adreses.
7. Pārslēgšana. Saskaņotā logā aptur rakstīšanu vecajā pusē, sinhronizē pēdējās izmaiņas, pārslēdz DNS vai savienojuma virknes un izpildi iepriekš pierakstītās pārbaudes.
8. Paralēlā darbība. Atstāj mākoņa vidi neskartu, bet dīkstāvē, līdz jaunajā vietā vienreiz ir izpildīti mēneša beigu uzdevumi, atskaites un rezerves kopijas.
9. Ceļš atpakaļ. Pirms loga izlem, kura neizdevusies pārbaude liek atgriezties un kā atpakaļ nonāks dati, kas ierakstīti jaunajā pusē. Atgriešanās ir plāna daļa, nevis neveiksme.
10. Atslēgšana. Tikai tad dzēs mākoņa resursus, momentuzņēmumus un nepiesaistītos diskus, pieprasi izejošā trafika kompensāciju, ja tā pienākas, un nākamajos divos mākoņa rēķinos pārbaudi, vai nekas nav aizmirsts.

Kur der CloudHosting

CloudHosting SIA pats uztur savu datu centru Bērzaunes ielā 1, Rīgā. Tas ir neatkarīgs no sakaru operatoriem un būvēts pēc Tier 3+ principiem: N+1 barošana un dzesēšana, UPS un dīzeļģenerators, kā arī mūsu pašu tīkls AS58269 ar diviem pieslēgumiem. Datu centrs tiek apsargāts, apmeklētāji tajā netiek ielaisti, un piekļuve ir tikai ierobežotam skaitam mūsu speciālistu. Ja atved savus serverus, tu tos nodod mūsu birojā, un tos uzstāda mūsu inženieri.

Uzraudzība un reaģēšana uz incidentiem notiek 24/7, un inženieri atbild darba dienās 9:00-17:00 pēc Rīgas laika. 99.9% pieejamība ir mūsu mērķis, nevis līgumā ierakstīts SLA. Līgums tiek slēgts ar CloudHosting SIA saskaņā ar Latvijas tiesībām, rēķini ir eiro, un tiek noslēgts arī datu apstrādes līgums. Katra izvietošanas rēķina pozīcija skaidrota rakstā par serveru izvietošanas cenām Rīgā 2026. gadā.

Mūsu pārcelšanas pakalpojums ietver apsekojumu, rakstisku plānu ar ceļu atpakaļ katrā solī, izmēģinājumu, pārslēgšanu saskaņotā logā un uzraudzību pēc tam. Parastai uzņēmuma videi apsekojums ir daļa no piedāvājuma sagatavošanas, un pārcelšanas darbu cenu nosakām pirms to sākuma. Mēs neesam īstā vieta visam: ja slodze ir svārstīga, globāla vai balstīta uz pārvaldītiem pakalpojumiem, mēs to pateiksim un ieteiksim to atstāt, kur tā ir. Lai sāktu, atsūti mums slodžu sarakstu un kādu nesenu mākoņa rēķinu.